LOGO
Latviešu English

Biežāk uzdotie jautājumi

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Uzdot savu jautājumu

1. Vispārīgie jautajumi
1.1. Vai ir nepieciešama akreditācija, lai saņemtu valsts atzītu diplomu?
Lai saņemtu valsts atzītu diplomu: 1) studiju programmai ir jābūt akreditētai; 2) augstskolai vai koledžai ir jābūt akreditētai; 3) augstskolas satversmei ir jābūt apstiprinātai Saeimā, savukārt, koledžas nolikumam ir jābūt apstiprinātam Ministru kabinetā (informācija sadaļā Augstskolas un koledžas Latvijā).
1.2. Ar ko atšķiras akadēmiskā no profesionālās augstākās izglītības?
Akadēmiskās augstākās izglītības programmas ir balstītas zinātniskajiem pētījumiem un katras akadēmiskās programmas noslēgumā parasti ir jāaizstāv zinātnisks pētījumu darbs (bakalaura darbs, maģistra darbs). Bakalaura grādu piešķir akadēmiskās augstākās izglītības studiju pirmā posma noslēgumā. Maģistra grādu piešķir pēc akadēmisko studiju otrā posma nobeigšanas. “Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem” (Augstskolu likums). Maģistra grāds ir priekšnosacījums uzņemšanai doktorantūras programmās. Ārsta un zobārsta (studiju ilgums attiecīgi 6 un 5 gadi) grādi akadēmiski tiek pielīdzināti maģistra grādam, t.i. tie dod tiesības iestāties doktorantūrā. Profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmas: “Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi” (Augstskolu likums). Studiju noslēgumā tiek piešķirts profesionālais grāds un atbilstošā kvalifikācija. ”Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi” (Augstskolu likums). Profesionālās augstākās izglītības programmas, kuras tiek realizētas vismaz 4 gados. Šīs programmas ir praktiskas, orientētas uz augsta līmeņa profesijas ieguvi, apgūstot attiecīgās profesijas prasmes un iemaņas, taču nav orientētas uz pētījumu veikšanu. Šīs programmas ir attiecināmas uz “neuniversitātes tipa” augstāko izglītību. Daļā profesiju profesionālās augstākās izglītības programmas ir iespējams organizēt divās stadijās. Pēc pirmās stadijas (2-3 gadi) tiek iegūts 1.līmeņa (koledžas) diploms. Koledžas diplomam atbilst arī noteikta profesionālā kvalifikācija, kura atbilst Eiropas Savienības profesionālo kvalifikāciju skalā pieņemtajam ceturtajam profesionālo kvalifikāciju līmenim. Pēc vēl 2-3 gadu studijām 2.līmeņa studiju programmā var iegūt augstskolas diplomu un profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst visaugstākajam – piektajam profesionālo kvalifikāciju līmenim. Eksistē profesionālās pārejas posma studiju programmas, piemēram, profesionālā augstākā izglītība pēc akadēmiskā grāda iegūšanas. Nākotnē tās tiks reorganizētas un pārveidotas par kādu no iepriekš aprakstītajām.
2. AIKNC darba metodika
2.1. Kā izvēlas ekspertus augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanai?
Augstskolas un koledžas ir aicinātas iesniegt informāciju un komentārus par ekspertu kompetenci vai nekompetenci, lai mainītu kopējo ekspertu datu bāzi, papildinot to ar jaunām kandidatūrām vai lai izvairītos no turpmākas eksperta iesaistīšanas novērtēšanā. AIKNC valdes, Augstākās izglītības padomes (AIP) un Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisijas (AIPAK) sēdēs, kad tiek apspriesti novērtēšanas un akreditācijas jautājumi, ir tiesības piedalīties augstskolu un koledžu pārstāvjiem. Izvēloties piemērotākos ekspertus tiek ņemti vērā sekojoši kritēriji: 1. Starp visiem Novērtēšanas komisijas ekspertiem vismaz vienam vajadzīga pieredze savas vai citas valsts augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā vai iegūta izglītība par augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanu. 2. Augstskolās ekspertus, kuriem nav augstākā savas valsts zinātniskā grāda, var izmantot, tikai to īpaši pamatojot. 3. Vismaz vienam no novērtēšanas komisijas ekspertiem vajadzīga pieredze atbilstošā profesionālās darbības jomā vai zinātniskās pētniecības jomā. 4. Programmas atkārtotas novērtēšanas gadījumā vēlams, ka kāds no ekspertiem ir piedalījies iepriekšējā novērtēšanā. 5. Nav pieļaujama Novērtēšanas komisijas eksperta atrašanās interešu konfliktā ar novērtējamo augstskolu/koledžu vai studiju programmu. Piemēram, lekciju lasīšana atbilstošajā augstskolā, citu pienākumu veikšana pret atlīdzību. Izņēmums ir piedalīšanās vērtēšanas darbībās – disertāciju un diplomdarbu vērtēšanā, eksāmenos. Novērtēšanas komisijas ekspertu kandidātiem jāpaziņo par iespējamiem interešu konfliktiem ar novērtējamo augstskolu, koledžu vai tās studiju programmu un par citiem iespējamiem šķēršļiem novērtēšanas veikšanai. 6. Ekspertiem vēlama pieredze Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanā. Ekspertiem jābūt sagatavotiem pildīt prasības, kuras tika noteiktas augstākās izglītības ārējai vērtēšanai Boloņas procesa ietvaros: “jāizmanto, cik vien iespējams, pašas iestādes iekšējo kvalitātes nodrošināšanas pasākumu rezultāti” (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā. European Association for Quality Assurance in Higher Education, 2005, Helsinki; http://www.aiknc.lv/lv/kopmat.php , 11. lp.). un “Ārējiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem jāievēro ... iekšējo kvalitātes nodrošināšanas procesu efektivitāte” (Ibid, 14.lp.). 7.Vērtējot kvalitāti, ieteicams izmantot kvalitātes kā atbilstības mērķim definīciju. Vadoties no Boloņas procesa rezultātiem, kā augstākās izglītības mērķus jāsaprot ne tikai atbilstību darba tirgus vajadzībām, bet arī personības veidošanu, gatavošanos dzīvei demokrātiskā sabiedrībā un zinātnes attīstību. Eksperta uzdevums ir izvērtējumā iekļaut arī ieteikumus par mākslas, filosofijas, humanitāro zinātņu izmantošanu kvalitātes nodrošināšanai un rekomendēt efektīvākos kvalitātes pilnveidošanas ceļus, izmantojot humanitāro zinātņu iespējas, inovācijas, radošo industriju potenciālu. 8. Pieņemama pienākumu dalīšana Novērtēšanas komisijas ekspertu starpā, vadītājam uzņemoties atbildību par novērtēšanas metodiku, bet ekspertiem augstākās izglītības programmai atbilstošajā zinātnes nozarē - par programmas satura vērtēšanu. Ekspertiem zinātnes nozarē var nebūt pieredze savas vai citas valsts organizētā augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā. 9. Ekspertu kandidātus apstiprināšanai AIP un AIPAK iesaka AIKNC. Lēmumu par eksperta kandidāta ieteikšanu var pieņemt, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, bet, ja vismaz viens AIKNC valdes loceklis pieprasa, tiek sasaukta AIKNC valdes sēde eksperta kandidatūras izskatīšanai klātienē.
2.2. Kur var iesniegt iebildumus par ekspertiem, par novērtēšanas organizēšanu?
Priekšlikumus, iebildumus un pretenzijas par ekspertiem, Novērtēšanas komisijām un novērtēšanas organizēšanu var iesniegt: 1. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram. AIKNC izskata jautājumu un sniedz atbildi 10 darba dienu laikā. 2. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisijai – par augstākās izglītības programmu novērtēšanas komisiju apstiprināšanu. Iesniegumu reģistrē IZM Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisijas sekretāre un jautājums tiek izskatīts tuvākajā Studiju programmu akreditācijas komisijas sēdē. 3. AIP – par augstskolu un koledžu un to studiju programmu novērtēšanas komisiju apstiprināšanu un novērtēšanas organizēšanu. Iesniegumu reģistrē AIP sekretāre un jautājums tiek izskatīts tuvākajā AIP sēdē. 4. IZM Valsts sekretāram (izņemot priekšlikumus par augstākās izglītības iestāžu vērtēšanu). 5. Tiesā.
3. Akreditācijas un vērtēšanas rezultāti
3.1. Vai pēc akreditācijas rezultātiem un AIKNC ārējiem novērtējumiem ir iespējams salīdzināt augstskolas, noteikt, kura ir labāka (kvalitatīvāka)?
Augstskolu salīdzināšana pēc lēmumiem par akreditāciju (0, 2 gadi, beztermiņa) ir iespējama, bet ļoti neprecīza, tādēļ praktiski maz izmantojama. Nedaudz labāka varētu būt augstskolu salīdzināšana pēc lēmumiem par to studiju programmu akreditāciju (0, 2 gadi, 6 gadi). Vairāk informācijas par augstskolām (to salīdzināšanai) var dot ekspertu ziņojumu analīze, sevišķi ja analizē augstskolas visu studiju programmu ārējo novērtējumu rezultātus. Tomēr pietiekami pamatoti un informatīvi (derīgi studiju izvēlei) var veikt salīdzināšanu viena studiju virziena ietvaros, jau grūtāk – vairākus virzienus apvienojošā grupā (viens no iespējamiem varianiem virzienu izvēlei - balstīties uz Latvijas izglītības klasifikāciju: trešais, ceturtais un piektais klasifikācijas līmenis (izglītības tematiskās grupas, tematiskās jomas un programmu grupas)). Informācija par ārējiem novērtējumiem un akreditāciju Latvijā ir publiskota internetā: www.aiknc.lv. Pašlaik pēc publiskotajiem (www.aiknc.lv) akreditācijas rezultātiem un ārējiem novērtējumiem ir iespējams salīdzināt augstskolas, noteikt, kura ir labāka (kvalitatīvāka) un atvieglot studiju izvēli, bet ir nepieciešama atbilstoša informācijas apstrāde. Augstākajā izglītībā visbiežāk lietotā kvalitātes definīcija ir: kvalitāte ir atbilstība mērķim. Lai pateiktu, vai augstskola (izglītība) ir kvalitatīva, ir jāzin mērķi. Mērķi dažādiem cilvēkiem atšķiras, tādēļ neeksistē vienāda visiem augstskolu klasifikācija pēc kvalitātes. Ja mērķi ir noteikti, var izvēlēties indikatorus, ar kuru palīdzību noteikt atbilstību mērķim. AIKNC piedāvātā (publiskotā www.aiknc.lv) informācija dod lielas iespējas salīdzināt augstskolas un/vai studiju programmas un atvieglo studiju izvēli, bet dažādu rīku (uzkrātās informācijas apstrādes metožu) skaits pašlaik ir neliels.
3.2. Vai AIKNC varētu veikt augstskolu salīdzinājumu un veidot reitingus?
AIKNC jau tagad veic augstskolu un studiju programmu salīdzinājumu, dalot tās valsts un privātajās, akreditētās un neakreditētās utt. Būtu ļoti vēlams palielināt AIKNC uzkrātās informācijas apstrādes metožu skaitu un dot iespēju (ar dažādu indikatoru palīdzību) noteikt augstskolu un/vai studiju programmu atbilstību dažādām prasībām, dažādiem mērķiem. AIKNC varētu veikt visdažādākos salīdzinājumus un kvalitātes (mērķu) pētījumus, ja būtu atbilstošs pasūtījums (finansējums).
3.3. Kāds ir Jūsu viedoklis par augstskolu reitingiem, un vai augstskolu reitingi atspoguļo izglītības kvalitāti?
Augstskolu reitingi izglītības kvalitāti bez šaubām atspoguļo, bet, jo vienkāršāks, viennozīmīgāks, primitīvāks reitings, jo sliktāk atspoguļo. Izmantojot reitingu, vispirms ir jāredz, ko tas apraksta, kādus mērķus atspoguļo. Reitingiem, tāpat kā mērķiem, būtu jābūt individuāliem. Vislabāk, ja katrs ieinteresētais varētu noteikt augstskolu un studiju programmu atbilstību saviem individuālajiem mērķiem. Šāda virzība pasaulē ir novērojama un Latvijā ir iespējama, bet pašlaik Latvijā netiek īstenota.
3.4. Kā reitingi ietekmē izglītības kvalitāti un tās politiku?
Atbilstoša reitingu izmantošana, ņemot vērā reitingu veidošanas metodiku un saprotot to nozīmi, palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, veidot un realizēt izglītības politiku. Esošie Latvijas augstskolu reitingi slikti apraksta izglītības mērķus un maz uzmanības velta indikatoru izvēles pamatojumam, tādēļ tos ir grūti izmantot politikas veidošanai. Latvijas gadījumā reitingi drīzāk traucē un rada neizpratni, jo nav skaidrojuma par to radīšanas metodiku, lietošanas iespējām un ierobežojumiem.

 

UZMANīBU Mājas lapā ir aktuāla tikai informācija par akreditāciju. Pārējā informācija var būt novecojusi.

Informācija par lapas izveidi

Informācija uz servera ©AIKNC