Rekomendācijas ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas
procedūrām un kritērijiem

 

Izstrādājis Akadēmiskās Informācijas centrs pēc Eiropas Padomes rekomendācijām

 

I. Vispārējie principi
  1. Ārzemju kvalifikāciju īpašniekiem jābūt adekvātai iespējai uz šo kvalifikāciju novērtēšanu pēc pieprasījuma.
  2. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas procedūrām un kritērijiem jābūt pārredzamiem, saskaņotiem un uzticamiem un tiem jātiek periodiski pārskatītiem, lai paaugstinātu pārredzamību un novērstu prasības, kas rada liekus sarežģījumus procedūrā.
  3. Ārzemju kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, novērtēšanā jātiek piemērotai starptautiskajai un nacionālajai likumdošanai, lai padarītu atzīšanu iespējamu. Ārzemju kvalifikācijām jātiek novērtētām elastīgi, ņemot vērā izglītības tradīciju atšķirības Eiropas reģionā. Gadījumos, ja pastāvošā nacionālā likumdošana ir pretrunā ar šīm Rekomendācijām, Valstīm tiek ieteikts rūpīgi apsvērt, vai nacionālajā likumdošanā varētu tikt izdarīti labojumi.
  4. Ja pēc gadījuma pamatīgas apsvēršanas kompetentā atzīšanas iestāde nonāk pie slēdziena, ka atzīšana nevar tikt piešķirta pēc personas pieprasījuma, var tikt apsvērtas alternatīvas atzīšanas formas, ieskaitot:
    (i) ārzemju kvalifikācijas atzīšana par pielīdzināmu attiecīgās valsts kvalifikācijai, bet ne tai, ko norādījis pieteikuma sniedzējs;
    (ii) ārzemju kvalifikācijas daļēja atzīšana;
    (iii) pilnīga vai daļēja ārzemju kvalifikācijas atzīšana pārbaudes laika, iespējams, pakļauta īpašiem noteikumiem, beigās.
    Daļējas atzīšanas piešķiršana vai atzīšana, kas pamatojas uz īpašu noteikumu izpildīšanu, tomēr nenodrošina automātiskas tiesības uz uzņemšanu kādos kursos, kas domāti, lai palīdzētu pieteikuma sniedzējam izpildīt trūkstošos kursus un iegūtu pieprasīto atzīšanu.
  5. Visos gadījumos, kad lēmums ir atšķirīgs no pieprasītās atzīšanas, ieskaitot gadījumus, kad neviena atzīšanas forma nav iespējama, kompetentai atzīšanas iestādei jāinformē pieteikuma sniedzējs par pieņemtā lēmuma iemesliem un viņa vai viņas tiesībām to apstrīdēt.
  6. Novērtēšanas kritēriji, kas ietverti šajās Rekomendācijās, ir izstrādāti tā, lai paaugstinātu procedūras secīgumu un kritēriju izmantošanu ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā, tā nodrošinot, ka līdzīgi atzīšanas gadījumi tiktu apskatīti iespējami līdzīgā veidā visā Eiropā. Tomēr tika nolemts, ka elastība, pieņemot atzīšanas lēmumus, ir būtiska un lēmumi zināmā mērā atšķirsies saskaņā ar nacionālajām izglītības sistēmām.
  7. Procedūras rekomendāciju, kas ietilpst šajā dokumentā, mērķis ir padarīt novērtēšanas procedūras secīgākas un pārredzamākas un nodrošināt visiem pieteikumu sniedzējiem viņu pieteikumu godīgu apsvēršanu. Sekojošās rekomendācijas par procedūrām un kritērijiem ir vienādi nozīmīgas, neatkarīgi no tā, vai paziņojums ir:
    (i) lēmums par atzīšanu;
    (ii) ieteikums kompetentai atzīšanas iestādei, kas pieņem lēmumu;
    (iii) izziņa par novērtēšanu personai (-ām), iestādei (-ēm) vai citiem.
    Tiek ieteikts visās valstīs, uz kurām attiecas šīs Rekomendācijas, pieteikuma sniedzējiem dot tiesības piekļūt paziņojumam par novērtēšanu, kas attiecas uz viņa pieteikumu.
  8. Kaut arī novērtēšanas mērķis ir novērtēt personas ārzemju kvalifikācijas kvalitatīvā ziņā, tiek paredzēts, ka kvantitatīviem kritērijiem jātiek izmantotiem noteiktā apjomā. To izmantošanai tomēr jāaprobežojas ar gadījumiem, kad kvantitatīvie kritēriji ir saistīti ar kvalitāti un var papildināt kvalitatīvos kritērijus.

 

II. Novērtēšanas procedūras

Informācija pieteikuma sniedzējiem
  1. Kompetentai atzīšanas iestādei jāpaziņo pretendentiem par viņu pieteikumu saņemšanu.
  2. Nacionālajiem informācijas centriem, kompetentām atzīšanas iestādēm un citām novērtēšanas aģentūrām jāpublicē standartizēta informācija par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, novērtēšanas procedūrām un kritērijiem. Šai informācijai jātiek izsniegtai visiem pretendentiem, kā arī personām, kas vēlas iepriekš uzzināt par savu ārzemju kvalifikāciju iespējamo novērtēšanu. Standartizētajai informācijai jāietver vismaz sekojošie elementi:
    (i) nepieciešamā dokumentācija, ieskaitot prasības, kas attiecas uz dokumentu autentiskumu un dokumentu tulkojumu;
    (ii) novērtēšanas procesa apraksts, ieskaitot nacionālo informācijas centru, citu novērtēšanas aģentūru un augstākās izglītības iestāžu lomu;
    (iii) novērtēšanas kritēriju apraksts;
    (iv) atzīšanas izziņas statuss;
    (v) aptuvenais iesnieguma izskatīšanas ilgums;
    (vi) nepieciešamā apmaksa;
    (vii) atsaukšanās uz nacionālo likumdošanu un starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas var būt saistīti ar ārzemju kvalifikāciju novērtēšanu;
    (viii) noteikumi un procedūras atzīšanas lēmuma apstrīdēšanai saskaņā ar nacionālo likumdošanu.
  3. Iesniegumu izskatīšanas normālajam ilgumam no brīža, kad no pretendenta un/vai mācību iestādes saņemta visa nepieciešamā informācija, jātiek paziņotam pretendentam. Iesniegumiem jātiek izskatītiem pēc iespējas ātri un izskatīšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt četrus mēnešus.
  4. Nacionālajiem informācijas centriem, kompetentām atzīšanas iestādēm un citām novērtēšanas aģentūrām jāsniedz padomi personām, kas interesējas par iespējām un procedūrām formālajā pieteikumu iesniegšanā ārzemju kvalifikāciju novērtēšanai vai atzīšanai. Atbilstoši indivīda interesēm neoficiāliem padomiem jātiek sniegtiem arī kvalifikācijas novērtēšanas laikā, kā arī pēc tam, ja nepieciešams.
  5. Nacionālajiem informācijas centriem un kompetentām atzīšanas iestādēm jāizstrādā arī tipisku atzīšanas gadījumu saraksts, kas palīdzētu atzīšanas lēmumus padarīt secīgus.Tiem jāapsver, vai informācija par tipiskiem atzīšanas gadījumiem varētu būt pieejama pretendentiem, ar nosacījumu, ka tā kalpo tikai par informatīvu materiālu un katrs pieteikums tiek novērtēts individuāli.

Informācija par kvalifikāciju, kuras atzīšana tiek pieprasīta
  1. Atbildība par informācijas sniegšanu par kvalifikācijām, kuru atzīšana tiek prasīta, tiek dalīta starp kvalifikācijas īpašnieku, augstākās izglītības iestādi, kurā kvalifikācija ir iegūta, un kompetentu atzīšanas iestādi, kas nodarbojas ar tās novērtēšanu:
    (a) pretendents nes galveno atbildību par kompetentās iestādes pieprasītās informācijas sniegšanu;
    (b) augstākās izglītības iestādei, kurā kvalifikācija ir iegūta, ir pienākums sniegt pretendentiem un/vai kompetentajai iestādei informāciju par tās kvalifikācijām, kā arī citu noderīgu informāciju (piemēram, informāciju par kvalifikācijas struktūru, kursu saturu, utt.). Augstākās izglītības iestāžu pienākums var aprobežoties ar atbildēšanu uz kvalifikāciju īpašnieku un/ vai kompetentu iestāžu, kas veic novērtēšanu, pieprasījumiem;
    (c) kompetentā atzīšanas iestāde ir atbildīga par informācijas sistēmas uzturēšanu par ārvalstu izglītības sistēmām un kvalifikācijām savas kompetences ietvaros.

 

Maksa
  1. Kompetentajām atzīšanas iestādēm un citām novērtēšanas aģentūrām jāapsver, vai ir iespējams veikt ārzemju kvalifikāciju novērtēšanu kā bezmaksas sabiedrisku pakalpojumu. Ja tas nav izpildāms, maksai jābūt iespējami zemai un tā nevar būt tik augsta, lai kļūtu par šķērsli ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā.
  2. Lemjot par nepieciešamās maksas lielumu, jāņem vērā dzīves dārdzība, algu līmenis un atbalsts studentiem attiecīgajā valstī. Jāapsver īpaša pieeja maznodrošinātajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām un citām neizdevīgā stāvoklī esošām personu grupām, lai nepieļautu pretendentu atturēšanu no atzīšanas pieprasīšanas viņa vai viņas ārzemju kvalifikācijai sakarā ar nepieciešamo maksu.
  3. Maksai par ārzemju kvalifikācijas novērtēšanu bez izņēmuma jābūt maksājamai tās valsts valūtā, kurā notiek novērtēšana.

 

Tulkojumi
  1. Prasībām, kas attiecas uz dokumentu tulkojumiem, jātiek rūpīgi apsvērtām un skaidri precizētām, īpaši, ja tas attiecas uz autorizētiem tulkojumiem, ko veic zvērināti tulki. Jāapsver, vai prasības, kas attiecas uz tulkojumiem, var attiekties tikai uz galvenajiem dokumentiem un vai dokumenti noteiktās svešvalodās, kuras precizē kompetentā atzīšanas iestāde, var tikt pieņemti bez tulkojuma.
  2. Kā likums, ārzemju kvalifikāciju nosaukumie jāsniedz oriģinālvalodā, bez tulkojuma. Āugstākās izglītības iestādēm tomēr tiek ieteikts lietot līdzekļus, kas paskaidro ārzemju kvalifikācijas saturu, piemēram UNESCO/ Eiropas Padomes Diploma Pielikumu un informāciju par kredītpunktu iegūšanas un pārskaitīšanas sistēmām, piemēram, ECTS.

 

Dokumentu autentiskuma pārbaude
  1. Sakarā ar viltotu diplomu un citu dokumentu pieaugošu sastopamību dokumentu autentiskuma pārbaude kļūst aizvien svarīgāka. Jāveic šādas pārbaudes:
    (i) vai apspriežamie dokumenti ir īsti, t.i., vai tie ir izsniegti iestādē, kas norādīta uz dokumenta un vai tos nav pēc tam nelikumīgi izmainījis pretendents vai cita persona; un
    (ii) vai apspriežamie dokumenti tiešām ir likumīgi izsniegti pretendentam.
  2. Kaut arī nepieciešamība noteikt dokumentu autentiskumu ir reāla novērtēšanas procedūras sastāvdaļa, taču tai jābūt sabalansētai ar grūtībām, ko tā rada pretendentam. Procedūras pamatnoteikumiem jābūt balstītiem uz to, ka lielākā daļa pretendentu ir godīgi, bet tiem jādod iespēja kompetentajām atzīšanas iestādēm pieprasīt pārliecinošākus autentiskuma pierādījumus, ja tās pieļauj, ka dokumenti varētu būt viltoti. Kaut arī apstiprinātas fotokopijas lielākajā daļā gadījumu ir pietiekams pierādījums, kompetentajām atzīšanas iestādēm jābūt tiesībām pieprasīt oriģinālos dokumentus, ja tiek pieļauta viltojuma iespēja.
  3. Valstīm tiek ieteikts pārskatīt tos nacionālos likumus, kas pieprasa pārāk sarežģītas un dārgas autentiskuma pierādīšanas procedūras, piemēram, visu dokumentu legalizēšanu. Modernie saziņas līdzekļi atvieglo dokumentu autentiskuma pārbaudi mazāk apgrūtinošā veidā un kompetentajām atzīšanas iestādēm un augstskolām valstī, kur kvalifikācijas piešķirtas, tiek ieteikts ātri un pozitīvi reaģēt uz tiešiem informācijas pieprasījumiem par dokumentiem, par kuriem tiek apgalvots, ka tie ir viņu izsniegti.
  4. Bēgļu, pārvietoto personu un citu personu, kuras ar labiem mērķiem un par spīti to ilgstošām pūlēm nav spējīgas dokumentēt savas kvalifikācijas, gadījumos jāapsver, vai nav citu iespēju atzīt viņu minētās kvalifikācijas. Šādi pasākumi varētu tikt piemēroti atkarībā no atzīšanas pieteikuma un varētu iekļaut kārtējos vai speciāli organizētus eksāmenus, pārrunas ar augstskolu mācībspēkiem un/vai kompetentu atzīšanas iestādi un ar zvērestu apliecinātu notariālu paziņojumu.

 

III. Novērtēšanas kritēriji

Iestādes novērtēšana
  1. Sakarā ar augstskolu lielajām atšķirībām, kvalifikācijas statuss nevar tikt noteikts, neņemot vērā iestādes un/vai programmas statusu, kurā kvalifikācija ir iegūta.
  2. Novērtēšanas aģentūrai jānoskaidro, vai augstskola pieder valsts, kas ir puse Konvencijā Par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, atzīšanu Eiropas reģionā, augstākās izglītības sistēmai. Ja nav iespējams apstiprināt, ka apspriežamā augstskola pieder valsts, kas ir puse Konvencijā, augstākās izglītības sistēmai un ja tā darbojas vienā vai vairākās no šīm valstīm, novērtēšanas aģentūrai nopietni jāapsver iespēja atturēties no kvalifikācijas novērtēšanas. Tomēr noteiktos apstākļos un pēc rūpīgas apsvēršanas novērtēšanas aģentūras var nolemt novērtēt šādu kvalifikāciju.
  3. Dažās valstīs ir izveidota oficiālas augstākās izglītības iestāžu un programmu novērtēšanas sistēma. Novērtējot kvalifikācijas no šādām sistēmām, vērtētājiem jāņem vērā oficiālā novērtēšanas procesa rezultāti.

 

Individuālu kvalifikāciju novērtēšana
  1. Ārzemju kvalifikāciju atzīšana var tikt pieprasīta dažādu iemeslu dēļ. Novērtēšanā jāņem vērā iemesls (-i), kura (-u) dēļ atzīšana tiek pieprasīta, un atzīšanas paziņojumā jātiek paskaidrotam, kādiem mērķiem tā ir derīga. Pretendentiem, kas vēlas izmantot savas ārzemju kvalifikācijas citam(-iem) mērķim (-iem) nekā atzīšana ir derīga, jāiesniedz pieteikums atkārtotai kvalifikācijas novērtēšanai.
  2. Pirms attiecīgās novērtēšanas sākšanas kompetentajai atzīšanas iestādei jānoskaidro, kuri nacionālie un starptautiskie juridiskie dokumenti attiecas uz šo gadījumu un vai tie pieprasa kādu īpašu lēmumu vai procedūru.
  3. Novērtēšanā jāņem vērā arī iepriekšējā pieredze līdzīgos atzīšanas gadījumos, lai nodrošinātu atzīšanas prakses konsekvenci. Iepriekšējai pieredzei jābūt vadošajai un būtiskām izmaiņām praksē jātiek pamatotām.
  4. 27.-29. paragrāfa apsvērumu ietvaros jānovērtē kvalifikācijas būtiskais saturs.
  5. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā:
    (a) jāanalizē ārzemju kvalifikācija tās izglītības sistēmas ietvaros, kurai tā pieder, ņemot vērā tās relatīvo vietu un funkciju salīdzinot ar citām tās pašas sistēmas kvalifikācijām;
    (b) jānosaka kvalifikācija, kas ir visatbilstošākā ārzemju kvalifikācijai, tās valsts sistēmā, kurā atzīšana tiek pieprasīta, ņemot vērā iemeslu, kura dēļ atzīšana tiek pieprasīta;
    (c) jānosaka, vai līdzība starp ārzemju kvalifikāciju un atbilstošo kvalifikāciju valstī, kurā atzīšana tiek pieprasīta, ir pietiekama kvalifikācijas atzīšanai.
  6. Ārzemju kvalifikācijas tiek atzītas, ja netiek uzrādītas būtiskas atšķirības starp kvalifikāciju, kuras atzīšana tiek pieprasīta, un atbilstošo tās valsts kvalifikāciju, kurā atzīšana tiek pieprasīta. Pielietojot šo principu, novērtēšanā jānoskaidro, vai:
    (a) atšķirības mācību procesa iznākumā starp ārzemju kvalifikāciju un atbilstošo tās valsts kvalifikāciju, kurā atzīšana tiek pieprasīta, ir pārāk būtiskas, lai pieļautu pretendenta pieprasīto atzīšanu. Ja tā, novērtēšanā jānoskaidro, vai nav iespējams piemērot alternatīvu un/vai nosacītu atzīšanu;
    (b) atšķirības tiesībās uz turpmāku darbību (piemēram, tālākām studijām, zinātnisko darbu, algota darba veikšanu) starp ārzemju kvalifikāciju un atbilstošo tās valsts kvalifikāciju, kurā atzīšana tiek pieprasīta, ir pārāk būtiskas, lai pieļautu pretendenta pieprasīto atzīšanu. Ja tā, novērtēšanā jānoskaidro, vai nav iespējams piemērot alternatīvu un/vai nosacītu atzīšanu;
    (c) atšķirības galvenajos elementos starp programmu (-ām), kurā (-s) piešķirta attiecīgā kvalifikācija, salīdzinājumā ar programmu (-ām), kurā (-s) tiek piešķirta atbilstošā tās valsts kvalifikācija, kurā atzīšana tiek pieprasīta, ir pārāk būtiskas, lai pieļautu pretendenta pieprasīto atzīšanu. Ja tā, novērtēšanā jānoskaidro, vai nav iespējams piemērot alternatīvu un/vai nosacītu atzīšanu. Programmu pielīdzināmība tomēr jānanalizē tikai no izglītības iznākuma un tiesību uz turpmāku darbību viedokļa, nevis kā nepieciešams patstāvīgs atzīšanas nosacījums;
    (d) atšķirības programmas un/vai iestādes, kurā kvalifikācija ir iegūta, kvalitātē salīdzinājumā ar programmām un/vai iestādēm, kuras piešķir līdzīgu tās valsts kvalifikāciju, kurā atzīšana tiek pieprasīta, ir pārāk būtiskas, lai pieļautu pretendenta pieprasīto atzīšanu. Ja tā, novērtēšanā jānoskaidro, vai nav iespējams piemērot alternatīvu un/vai nosacītu atzīšanu.
  7. Ja noteikta ārzemju kvalifikācija dod kādas formālas tiesības valstī, kur tā piešķirta, kvalifikācijai jātiek vērtētai ar mērķi piešķirt pretendentam atbilstošas tiesības valstī, kur atzīšana tiek pieprasīta, ja šādas tiesības eksistē un to pamatā ir zināšanas un iemaņas, ko apliecina šī kvalifikācija.
  8. Kompetentām atzīšanas iestādēm un citām novērtēšanas aģentūrām tiek ieteikts ņemt vērā studiju ilgumu kā vienu no norādījumiem par programmas beigās sasniegto līmeni. Lēmumam nepiešķirt pieprasīto atzīšanu tomēr jātiek pamatotam ar citiem faktoriem, ne tikai studiju ilgumu. Būtiska studiju programmu, kurās piešķirta apspriežamā kvalifikācija, ilgumu atšķirība var dot pamatu domām, ka būtiskas atšķirības var tikt uzrādītas arī pretendenta izglītības līmenī un spējās veikt tālāko darbību. Lielākajā daļā augstākās izglītības kvalifikāciju viena gada vai lielāka starpība var tikt uzskatīta par būtisku. Kvalifikācijām, kas dod tiesības uz augstāko izglītību, par būtisku var tikt uzskatīta divu gadu vai lielāka starpība.
  9. Aptuveni vienāda līmeņa kvalifikācijām apsveramas atšķirības var rasties satura, profila un mācību iznākuma ietvaros. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā šīs atšķirības jāapsver elastīgi un tikai būtisku atšķirību gadījumā, kas saistītas ar iemeslu, kura dēļ atzīšana tiek pieprasīta, jāpieņem lēmums par ārzemju kvalifikācijas daļēju atzīšanu vai neatzīšanu. Ja atšķirības tiek uzskatītas par būtiskām, pretendentiem jāsaņem skaidri norādījumi par nepieciešamajiem pasākumiem, lai iegūtu pieprasīto atzīšanu.
  10. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā jākoncentrējas uz kvalifikāciju, kuras atzīšana tiek pieprasīta. Iepriekšējie izglītības līmeņi jāaplūko tikai tad, ja tiem ir būtiska nozīme novērtēšanas iznākumā un aplūkošanai pēc iespējas jāaprobežojas ar kvalifikāciju, kas iegūta tieši pirms kvalifikācijas, kuras atzīšana tiek pieprasīta.
  11. Novērtēšanas procesā kompetentajai atzīšanas iestādei un citām novērtēšanas aģentūrām jāņem vērā visa publicētā informācija. Tiem jāatzīst, ka zināšanām, iemaņām un spējām veikt turpmāko darbību (piemēram, tālākām studijām, zinātnisko darbu, algota darba veikšanu), kas iemiesotas kvalifikācijā, ir lielāka nozīme atzīšanas lēmuma pieņemšanā nekā izglītības programmai, kas ir bijusi par pamatu kvalifikācijas piešķiršanai.

 

IV. Novērtēšanas rezultāts
  1. Atkarībā no nacionālās likumdošanas un prakses ārzemju kvalifikācijas novērtēšanas rezultāts var būt:
    (a) lēmums par atzīšanu;
    (b) ieteikums citai iestādei, kas pieņems lēmumu par atzīšanu;
    (c) izziņa pretendentam vai iesniegšanai pēc vajadzība (piemēram, esošajiem vai iespējamajiem darbadevējiem, augstākās izglītības iestādēm, utt.), kurā ārzemju kvalifikācija pielīdzināta līdzīgām tās valsts kvalifikācijām, kurā atzīšana tiek pieprasīta, un kas nav oficiāls atzīšanas lēmums.
  2. Ja nav iespējams piešķirt atzīšanu saskaņā ar pretendenta pieprasījumu, kompetentajai atzīšanas iestādei vai novērtēšanas aģentūrai tiktāl un tik precīzi, cik tas ir iespējams, jāpalīdz pretendentiem noteikt pasākumus, ko pretndents varētu veikt, lai iegūtu pieprasīto atzīšanu vēlākā laikā.

 

3. pielikums

Paskaidrojošā memoranda uzmetums

Preambula

Preambula pamatojas uz esošo likumdošanu par kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību, kas izstrādāta Eiropas Padomes un UNESCO (tiktāl, cik pēdējā attiecas uz Eiropas Reģionu) ietvaros. Īpaša uzmanība vērsta uz Konvencijas Par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, atzīšanu Eiropas reģionā labojumiem, ko kopīgi izstrādājušas abas organizācijas un kas pieņemti 1997. gada 11. aprīlī. Preambula pamatojas arī uz svarīgāko starptautiskās kvalifikāciju atzīšanas attīstībā pēdējos gados, ieskaitot CC-HER konferences Augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšana: Problēmas nākošajā dekādē (Malta, 1994. gada 26.-28. oktobris) rezultātus.

 

I. Vispārējie principi

1.-7. paragrāfs

Rekomendācijas skaidri pasvītro pretendentu tiesības uz viņu ārzemju kvalifikāciju novērtēšanu saskaņā ar pārredzamām, saskaņotām un uzticamām procedūrām un kritērijiem.

Ciktāl tas iespējams, kompetentām atzīšanas iestādēm jācenšas atzīt pretendentu ārzemju kvalifikācijas. Ja tas nav iespējams, Rekomendācijas iesaka kompetentajām atzīšanas iestādēm apsvērt alternatīvas atzīšanas formas. Tikai gadījumos, kad kompetentā atzīšanas iestāde nolemj, ka nav iespējams piešķirt pat alternatīvu atzīšanas formu, pieprasījums var tikt galīgi noraidīts. Jāpatur prātā, ka neatzīšana dažos gadījumos var būt gadījuma "godīga atzīšana".

Ja atzīšanas lēmums atšķiras no pretendenta pieprasītā, kompetentajai atzīšanas iestādei ir īpašs pienākums paskaidrot šī lēmuma iemeslus un informēt pretendentus par iespējām apstrīdēt lēmumu. Ir svarīgi gan atļaut pretendentiem apstrīdēt lēmumus, gan ieteikt pretendentiem veikt pasākumus, kas palīdzētu iegūt atzīšanu vēlākā laikā. Tam nekādā veidā nevajadzētu kavēt kompetentās atzīšanas iestādes formulēt atzīšanas piešķiršanas iemeslus saskaņā ar pretendentu pieprasījumiem.

 

8. paragrāfs

Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas kritēriju precizēšanai raksturīga dilema. Kaut arī novērtēšanas mērķis ir izvērtēt kvalifikāciju kvalitātes ziņā, novērtēšana nevar tikt veikta, zināmā mērā neskarot gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos kritērijus. Tomēr ir svarīgi, lai pielietojamie kritēriji tiktu izvēlēti to lietderības dēļ, novērtējot apspriežamās kvalifikācijas kvalitāti un pretendenta spējas veikt darbību, kurai atzīšana tiek pieprasīta (t.i., tālākas studijas, zinātnisko darbu, algotu darbu). Piemēram, studenti, kuri sasnieguši labus rezultātus (atzīmes) studijās var tikt uzskatīti par tādiem, kam ir vērā ņemams potenciāls mācībām un personības attīstīšanai pat tad, ja kvalifikācijas, kuru atzīšana tiek pieprasīta, ir iegūtas izglītības sistēmā vai iestādē, kas tiek uzskatīta par stipri zemākas kvalitātes nekā tās valsts izglītības sistēma, kurā atzīšana tiek prasīta. Šādā gadījumā novērtēšanas rezultāts var būt atkarīgs no tā, vai atzīšana tiek pieprasīta ar mērķi turpināt studijas vai iesaistīties darba tirgū. Pirmajā gadījumā varētu būt vieglāk atzīt kvalifikācijas, jo pretendenti uzlabotu savas kvalifikācijas un attīstītu savas spējas turpmākajās studijās. Otrajā gadījumā piešķirt pieprasīto atzīšanu varētu būt grūtāk, jo kvalifikācijas būs pamatā darbībai, kam var būt tiešs iespaids uz citiem pilsoņiem, un nav garantijas, ka šīs kvalifikācijas tiks uzlabotas iesaistoties darba tirgū.

Galvenās grūtības, kurām nav skaidra risinājuma, ir kvalitātes novērtēšanas mērķa saskaņošana ar prasību pēc pārredzamības un saprotamības, kas attiecas uz "objektīvo" kritēriju pielietošanu. Nevienā gadījumā atzīšanas lēmums nevar pamatoties tikai uz noteiktu skaitu kvantitatīvu kritēriju, piemēram, studiju ilgumu, bez mēģinājuma novērtēt pretendenta kvalifikāciju kvalitāti. Zināmā mērā būtiskas atšķirības, kas attiecas uz kvantitatīviem kritērijiem, tomēr var tikt uzskatītas par norādījumu uz atšķirībām kvalitātē.

 

II. Novērtēšanas procedūras

10. paragrāfs

Paragrāfs ieskicē dažādos informācijas veidus, ko pretendentiem sniedz nacionālie informācijas centri un kompetentas atzīšanas iestādes pēc pieteikuma saņemšanas.

Principā jābūt iespējai apstrīdēt atzīšanas lēmumus un kompetentās atzīšanas iestādes pienākums ir informēt pretendentus par šādas apstrīdēšanas veidiem, ieskaitot formālos aspektus, piemēram, termiņus. Tiek ieteikts šo informāciju sniegt pieteikuma saņemšanas brīdī, daļēji, lai sniegtu pretendentiem pēc iespējas pilnīgāku informāciju, daļēji, lai izvairītos no tiešas saistības starp informāciju par novērtēšanas iznākumu un informāciju par apstrīdēšanas iespējām, kas var tikt uztverts kā pamudinājums apstrīdēt lēmumu pat gadījumos, kad apstrīdēšanai ir mazas iespējas tikt realizētai. Novērtēšanas aģentūras var apsvērt, vai pieprasīt pretendentiem parakstīt paziņojumu par informācijas saņemšanu un iepazīšanos ar apstrīdēšanas iespējām un procedūrām.

 

11. paragrāfs

Šis paragrāfs pasvītro kompetento atzīšanas iestāžu pienākumu precizēt nepieciešamo laika periodu atzīšanas pieprasījuma izskatīšanai, iekļauties šajā periodā un informēt pretendentu jautājuma atlikšanas gadījumā. Tas arī nosaka laika perioda skaitīšanas "sākumpunktu"; t.i., no brīža, kad kompetentā atzīšanas iestāde ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju. Kaut arī novērtēšana jāuzsāk un jāveic pēc iespējas ātri, jāatzīmē, ka novērtēšana, kas ilgst vairāk kā četrus mēnešus, var nopietni aizkavēt pretendentu tālākās studijas vai algota darba uzsākšanu, vai piespiest tos uzsākt papildus studijas, lai izpildītu prasības, par kurām tālākā novērtēšanā tiek secināts, ka tās jau ir izpildītas ar pretendenta ārzemju kvalifikāciju. Līdz ar to četri mēneši tiek uzskatīti par maksimālo laika periodu atzīšanas pieprasījuma izskatīšanai; vienkāršiem gadījumiem, kā likums, jātiek izskatītiem ātrāk.

 

13. paragrāfs

Atzīšanas lēmumu secīgums ir būtisks pārredzamības un saskaņotības nodrošināšanas elements ārzemju kvalifikāciju atzīšanā. Būtu kļūdaini apskatīt līdzīgus atzīšanas gadījumus būtiski atšķirīgos veidos, sasniedzot būtiski atšķirīgus lēmumus. Tipisku atzīšanas gadījumu pārskats varētu palīdzēt nodrošināt nepieciešamo secīgumu.

Jautājums par to, vai padarīt informāciju pieejamu pretendentiem, ir diezgan sarežģīts. No vienas puses, šāda informācija varētu sniegt pretendentiem norādījumu par to, uz ko tie reāli var cerēt, un palīdzēt tiem formulēt pieteikumu. Tas varētu arī palīdzēt pretendentiem izlemt, vai apstrīdēt lēmumu. No otras puses, pretendenti var nepareizi saprast tipiskos gadījumus, lai radītu juridisku precedentu savu kvalifikāciju "automātiskai" atzīšanai. Tādēļ ir būtiski, lai kopā ar informāciju par tipiskiem atzīšanas gadījumiem preretendenti saņemtu arī skaidru paskaidrojumu par šīs informācijas lomu, pasvītrojot, ka jebkurā gadījumā notiek individuāla pieteikumu izskatīšana.

 

14. paragrāfs

Jāpasvītro, ka kompetentajām atzīšanas iestādēm jāsniedz pretendentiem pilnīgs pārskats par informāciju, kas nepieciešama novērtēšanas uzsākšanai. Tikai izņēmuma gadījumos kompetentajai atzīšanas iestādei jālūdz informācija papildus tai, kas minēta šajā pārskatā, un nekādā gadījumā papildus informācijas pieprasījumi nedrīkst tikt izmantoti novērtēšanas paildzināšanai vai atlikšanai. Pretendentiem, kā arī augstākās izglītības iestādēm ir pienākums sniegt visu pieprasīto informāciju saprātīgā termiņā, ko nosaka kompetentā atzīšanas iestāde.

 

15.-17. paragrāfs

Maksa var radīt šķēršļus atzīšanai. Ja ārzemju kvalifikāciju novērtēšana nevar notikt bez maksas, maksai jābūt pēc iespējas zemai. Tiek atgādināts, ka jebkura maksa, ko pieprasa kompetentā atzīšanas iestāde, būs papildus dokumentu tulkošanas un/ vai sertificēšanas izdevumiem. Šo Rekomendāciju ieteikumi ir īpaši svarīgi sakarā ar sabiedrisko organizāciju pieaugošo tendenci iekasēt maksas.

Apmaksas prakse ir būtiski atšķirīga Eiropas reģionā. Ir praktiski neiespējami dot precīzus norādījumus par pieņemamu apmaksas līmeni, jo nepieciešams ņemt vērā vietējos apstākļus, piemēram, dzīves dārdzību, algu līmeni un atbalstu studentiem. Neskatoties uz to, dažos gadījumos pieprasītās maksas jāuzskata par pārmērīgām. Piemēram, nav saprātīgi, ja par ārzemju kvalifikācijas novērtēšanu jāmaksā liela daļa no vidējās mēneša algas sabiedriskajā sektorā.

 

18. paragrāfs

Prasība pēc pilnīgas informācijas jāsabalansē ar tām grūtībām, ko šīs prasības izpildīšana uzliek pretendentiem, īpaši tas attiecas uz noteikumiem par dokumentu autentifikāciju un tulkošanu, kas mēdz būt dārga un ilgstoša. Apspriežot noteikumus par autentifikāciju, jāsabalansē nepieciešamība samazināt viltošanas risku ar nepieciešamību samazināt grūtības godīgiem pretendentiem. Tiek ieteikts, ka lielākajā daļā gadījumu ir pietiekami pieprasīt autentifikāciju galvenajiem dokumentiem, piemēram, diplomiem, transkriptiem un dzimšanas apliecībām. Jāapsver arī, vai oriģinālu vietā nevar tikt pieprasītas apstiprinātas fotokopijas. Svarīgi ir visus noteikumus skaidri izklāstīt pretendentiem.

Saistībā ar noteikumiem par tulkojumiem jāapsver, vai tie var tikt attiecināti tikai uz galvenajiem dokumentiem. Piemēram, varētu nebūt nepieciešams iesniegt detalizētu programmas satura tulkojumu. Jāapsver arī, vai ir nepieciešams pieprasīt, lai tulkojumus veiktu sertificēti tulki. Ja šis noteikums tiek uzturēts, kompetentajai atzīšanas iestādei jāsniedz pretendentiem akceptēto tulku saraksts. Tālāk jāapsver, vai noteikti dokumenti nevarētu tikt pieņemti bez tulkojuma. Tas varētu attiekties uz dokumentiem plaši lietotās valodās, valodās, kas valodnieciski tuvas tās valsts valodai, kurā atzīšana pieprasīta, valodās, kas tiek plaši saprastas valstī, kurā atzīšana pieprasīta, un/vai valodās, kurās kompetentās atzīšanas iestādes darbinieki ir pietiekami kompetenti.

 

19. paragrāfs

Iemesls, kāpēc ārzemju kvalifikāciju nosaukumus nevajadzētu tulkot, ir tas, ka šādā gadījumā tulkojums ir ietverta novērtēšana, kuru veikt drīkstētu tikai kvalificēti atzīšanas eksperti. UNESCO/Eiropas Padomes Diploma Pielikums, kā arī kredītpunktu iegūšanas un pārskaitīšanas sistēma ir izveidotas, lai izskaidrotu kvalifikāciju saturu, netulkojot vai nenovērtējot tās.

 

20.-23. paragrāfs

Viltoto dokumentu problēma kļūst aizvien nopietnāka. Tāpēc nepieciešams pavītrot vajadzību pārbaudīt iesniegto dokumentu autentiskumu, kā arī pašu pretendentu identitāti. Tai pašā laikā tomēr nepieciešams sabalansēt vajadzību pārbaudīt ar nepieciešamību izvairīties no lieku grūtību radīšanas lielākajai pretendentu daļai, kas iesniedz autentiskus dokumentus un pret kuriem jāizturas saskaņā ar tiesas pamatprincipu "nevainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta". Tomēr nepieciešams dot kompetentajām atzīšanas iestādēm iespēju pieprasīt nopietnus autentiskuma pierādījumus, piemēram, oriģinālo dokumentu iesniegšanu, gadījumos, ja ir aizdomas par viltojumu. Cita iespēja šādos gadījumos ir pieprasīt kopijas, kas apstiprinātas ar kvalifikācijas izsniegušās iestādes oriģinālo parakstu un/ vai zīmogu. Augstākās izglītības iestādēm uz šādas apstiprināšanas pieprasījumiem jāatbild ātri un, ja iespējams, bez maksas vai par mērenu maksu.

Tai pašā laikā daži likumi par dokumentu apstiprināšanu, piemēram, tie, kas pieprasa visu dokumentu pilnu legalizāciju, ir pieņemti laikā, kad starptautiskās komunikācijas bija daudz sarežģītākas nekā patlaban. Kaut arī tie varēja būt piemēroti tajā laikā, mūsdienās ir labāki un efektīvāki veidi, kā pārbaudīt dokumentu autentiskumu, tiešos kontaktos ar kompetentām atzīšanas iestādēm un augstskolām, kurās, kā apgalvo pretendents, kvalifikācijas ir izsniegtas. Valstīm līdz ar to tiek ieteikts pārskatīt nacionālo likumdošanu, lai vienkāršotu un modernizētu noteikumus par dokumentu autentiskuma pierādīšanu.

 

III. Novērtēšanas kritēriji

24.-26. paragrāfs

Sakarā ar pieaugošo augstākās izglītības sistēmu dažādošanos, ieskaitot daudzu privāto augstskolu nodibināšanos, kvalifikācijas nevar tikt pilnīgi novērtētas, neņemot vērā iestādi, kas piešķīrusi šīs kvalifikācijas. Tai pašā laikā nacionālās likumdošanas augstākās izglītības iestāžu vērtēšanas prakses ļoti atšķiras. Līdz ar to arī informācijas veidi, ko iespējams iegūt par augstākās izglītības iestādēm, atšķiras. Konvencijas Par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, atzīšanu Eiropas reģionā VIII sadaļā ir izklāstīti informācijas veidi, ko sniedz Puses, kas izveidojušas augstākās izglītības iestāžu un programmu oficiālas novērtēšanas sistēmu, kā arī informācijas veidi, ko sniedz Puses, kas nav šādu sistēmu.

Vispārīgs likums ir tas, ka dotās kvalifikācijas novērtēšana var tikt uzsākta tikai tad, ja iespējams noskaidrot, ka iestāde, kas izsniegusi šo kvalifikāciju, ir atzīta attiecīgajā Konvencijas Pusē kā piederoša tās augstākās izglītības sistēmai. Izņēmumi varētu tikt pieļauti tikai pēc rūpīgas individuālā gadījuma apsvēršanas, piemēram, gadījumā, ja pretendentam ir izcilas individuālās īpašības vai kvalifikācijas [pierādītas citā kontekstā].

 

27. paragrāfs

Ir tieša sakarība starp ārzemju kvalifikāciju novērtēšanu un iemeslu (-iem), sakarā ar kuru (-iem) atzīšana tiek pieprasīta. Piemēram, dotā kvalifikācija var būt piemērota tālākām studijām, bet ne algotam darbam attiecīgajā līmenī. Un otrādi, dotā kvalifikācija var būt piemērota darbam, bet ne tālākām studijām, piemēram, doktora līmenī. Tas var būt, piemēram, gadījumā, ja ārzemju kvalifikācijā pilnīgi trūkst zinātniskā komponenta, patstāvīgas tēžu rakstīšanas vai cita veida svarīga patstāvīga darba un ja šis komponents ir nepieciešams uzņemšanai doktora programmā valstī, kur pieprasīta atzīšana. Tas nozīmē, ka atzīšanas paziņojumā jābūt skaidri pateiktam, kādam (-iem) mērķim (-iem) tā ir derīga, un ir nepieciešama atkārtota novērtēšana, ja atzīšana tiek pieprasīta citiem mērķiem nekā tie, kas minēti iepriekšējā paziņojumā.

Kvalifikācijas var tikt izmantotas dažādiem mērķiem, daži no tiem ir:
(a) vispārīgas tiesības iesaistīties augstākajā izglītībā;
(b) ierobežotas tiesības iesaistīties augstākajā izglītībā (t.i., tiesības attiecas uz noteiktu augstākās izglītības daļu, piemēram, noteiktām tehniskām studijām);
(c) vispārīgas tiesības uz tālākām studijām attiecīgajā līmenī (piemēram, doktora programmā vai otrajā akadēmiskajā līmenī)
(d) ierobežotas tiesības uz tālākām studijām (t.i, tiesības uz tālākām tehniskām studijām);
(e) tiesības uz profesionālo apmācību;
(f) vispārīgas tiesības iesaistīties darba tirgū (t.i., kā kvalifikācija dažāda veida amatiem dotajā līmenī);
(g) tiesības iesaistīties noteiktā darba tirgus nozarē;
(h) tiesības strādāt regulētajās profesijās.

 

28. paragrāfs

Daži nacionālo un starptautisko juridisko dokumentu, kas var attiekties uz ārzemju kvalifikāciju atzīšanas pieteikumiem, piemēri ir:
(a) nacionālie likumi un noteikumi par kvalifikācijām, kas saistītas ar augstāko izglītību;
(b) nacionālie likumi un noteikumi, kas saistīti ar algotu darbību, ieskaitot nacionālos likumus un noteikumus par regulētajām profesijām;
(c) Eiropas Padomes un UNESCO konvencijas;
(d) Eiropas Padomes un UNESCO rekomendācijas un labas prakses kodeksi;
(e) Eiropas Savienības direktīvas, ieskaitot tās, kas attiecas uz profesionālo atzīšanu;
(f) citi Eiropas Savienības likumi un noteikumi, piemēram, tie, kas regulē kvalifikāciju atzīšanu, kas iegūtas ES mobilitātes programmu, piemēram, SOCRATES un agrāk ERASMUS ietvaros
(g) starptautiski līgumi, kas noslēgti citu starptautisku organizāciju, piemēram, Ziemeļvalstu Ministru Padomes ietvaros;
(h) divpusēji vai daudzpusēji līgumi starp Valstīm;
(i) divpusēji vai daudzpusēji līgumi starp augstākās izglītības iestādēm.

Ne visiem šādiem dokumentiem ir vienāds juridiskais spēks; jāņem vērā arī to relatīvais juridiskais statuss.

 

32. paragrāfs

Paragrāfs pasvītro, ka, ja kompetenta atzīšanas iestāde vēlas pilnīgi vai daļēji noraidīt ārzemju kvalifikācijas atzīšanas pieprasījumu, tās pienākums ir pierādīt lēmuma pamatotību. Tas ir saskaņots ar Eiropas Padomes/UNESCO Konvenciju Par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, atzīšanu Eiropas reģionā, kā arī ar Eiropas Savienības Direktīvām par profesionālo atzīšanu. "Atbilstošo tās valsts kvalifikāciju, kurā atzīšana tiek pieprasīta" var norādīt pretendents, pieprasot atzīšanu vai, ja pretendents to nav norādījis, kompetentā atzīšanas iestāde, ņemot vērā atzīšanas pieprasīšanas iemeslu.

 

33. paragrāfs

Formālās tiesības nav pilnībā atšķirīgas, bet arī ne pilnīgi identiskas mērķiem, kuru dēļ atzīšana tiek pieprasīta. Formālās tiesības, kas iegūtas, iegūstot kvalifikāciju, var būt, piemēram, tiesības iesaistīties augstākajā izglītībā (t.i., kandidēt uzņemšanai augstākajā izglītībā), tiesības iesaistīties doktora studijās, tiesības lietot doto kvalifikācijas nosaukumu vai tiesības pieprasīt profesionālo atzīšanu. Pēdējās daudzos gadījumos, iespējams, lielākajā daļā gadījumu, būs atkarīgas ne tikai no prasībām izglītībai, bet arī, piemēram, no prasībām, kas attiecas uz prakses ilgumu (ja tā tiek uzskatīta drīzāk par atšķirību, nevis par izglītības programmas, kas devusi attiecīgo kvalifikāciju, daļu) vai tautību, dzīvesvietu vai valodu. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšana profesionālos nolūkos šajās Rekomendācijās ir apskatīta tikai tiktāl, cik novērtēšana saistīta ar zināšanām un iemaņām, ko apliecina kvalifikācija, kas novērtējama profesionālās atzīšanas nolūkos.

Rekomendācijas iesaka kvalifikāciju vērtēt ar mērķi noskaidrot, vai kvalifikācija var piešķirt pretendentam atbilstošas tiesības arī valstī, kur atzīšana tiek pieprasīta, ja kvalifikācija dod kādas formālas tiesības valstī, kur tā piešķirta. Tomēr ir skaidrs, ka nacionālās prakses formālo tiesību piešķiršanā izglītības kvalifikācijām var atšķirties. Šis ieteikums ir piemērojams tikai tādā mērā, kādā šīs formālās tiesības var tikt piešķirtas kvalifikācijai, kas piešķirta attiecīgajā valstī.

 

34. paragrāfs

Studiju ilgums ir viens no visbiežāk izmantotajiem novērtēšanas kritērijiem un, kā rāda pieredze, arī viens no tiem kritērijiem, ko visvieglāk pieņem pretendenti, kuru kvalifikācijas netiek atzītas vai tiek atzītas tikai daļēji. Tomēr "studiju ilguma" jēdziens ir samērā problemātisks, jo, kaut arī kaut arī tas tiek vispārīgi izteikts gados vai studiju semestros, starp valstīm un atsevišķām iestādēm var būt atšķirības nedēļu skaitā mācību gadā vai semestrī, stundu skaitā studiju nedēļā, kā arī stundu sadalījuma ziņā starp lekcijām, pašmācības stundām un citām mācību nodarbībām (praksi, laboratorijas darbiem, utt.). Būtiskas atšķirības šajā ziņā var samazināt atšķirību starp divām kvalifikācijām ar šķietami atšķirīgu "ilgumu" vai palielināt atšķirību starp kvalifikācijām ar šķietami vienādu "ilgumu". Līdz ar to "studiju ilgums" nevar tikt uztverts kā viennozīmīgs jēdziens un to nevajadzētu izmantot kā atsevišķu kritēriju ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā.

Vispārējā ziņā tomēr studiju ilgums var tikt izmantots kā norādījums par kvalifikācijas līmeni. Jo lielāka ir atšķirība studiju ilgumā, kas nepieciešams, lai iegūtu dažādas kvalifikācijas, jo ticamāk šķiet, ka šīs kvalifikācijas nav viena līmeņa. Jautājums par to, kas ir būtiska atšķirība studiju ilgumā, jāapskata saistībā ar kopējo studiju ilgumu apskatāmajai kvalifikācijai. Viena gada atšķirība ir skaidrāks norādījums attiecībā uz studiju programmu, kuras kopējais studiju ilgums ir, teiksim, četri gadi, nekā attiecībā uz visu pamata un vidējās izglītības programmu, kuras kopējais ilgums ir, teiksim, divpadsmit gadu. Tādēļ tiek ieteikts viena gada starpību uzskatīt par būtisku lielākajā daļā augstākās izglītības programmu, bet programmu, kas dod kvalifikācijas ar tiesībām iestāties augstskolā, ilgumu atšķirībai jābūt divi gadi vai vairāk, lai tā tiktu uzskatīta par būtisku. Jāpasvītro arī, ka, kaut arī norādītās atšķirības var tikt uzskatītas par būtiskām, tās nav obligāti par tādām uzskatīt, kā arī no novērtēšanas nav jāizslēdz citi faktori. Gadījumos, ja studiju ilgumu atšķirība ir mazāka par šeit norādīto, šīs atšķirības nav uzskatāmas par pietiekamām, lai tikai uz to pamata pieņemtu lēmumu neatzīt kvalifikāciju.

Jāievēro arī, ka "līmenis" un "kvalitāte" ir atšķirīgi jēdzieni. Dotais vidusskolas diploms var būt lieliskas kvalitātes, lai iegūtu vispārējās tiesības iesaistīties augstākās izglītības sākuma līmenī, kas ir viens no tā galvenajiem mērķiem, un students, kam ir šī kvalifikācija ar labām atzīmēm, var tikt uzskatīts par tādu, kam ir lielisks potenciāls akadēmiskām studijām. Tomēr students nav ieguvis akadēmisku līmeni, kas nepieciešams augstāka līmeņa studijām.

 

35. paragrāfs

Atšķirības kvalifikāciju saturā un profilā var saistīties, piemēram, ar specializācijas pakāpi vai vispārējo izglītību, prasību pēc patstāvīgi rakstīta darba (ieskaitot tēzes), prakses periodu iekļaušanu, laboratorijas darbiem vai līdzīgām prasībām (piemēram, medicīnā vai dabas zinātnēs) vai neakadēmisku elementu iekļaušanu (piemēram, sporta vai profesionālās apmācības) kvalifikācijā.

Tas, kas var tikt definēts kā "būtiskas atšķirības", kuras var novest pie daļējas atzīšanas vai neatzīšanas, lielā mērā būs atkarīgs no iemesla (-iem), kura (-u) dēļ atzīšana tiek prasīta. Dažos gadījumos plaša izglītība var būt vēlama, kamēr dažos var tikt pieprasīta ievērojama specializācijas pakāpe. Citos gadījumos tēzes var būt būtiska prasība dotajai kvalifikācijai. Pretendentiem, kuru ārzemju kvalifikācija apmierina pārējās prasības valstī, kurā atzīšana tiek pieprasīta, bet kurā neietilpst tēzes, var būt nepieciešama tēžu iesniegšana, lai piešķirtu pilnīgu atzīšanu.

Mācību iznākuma piemēri var būt viens vai vairāki no sekojošajiem:
(a) plašas zināšanas konkrētā priekšmetā;
(b) pētījumu rezultātu izpratne konkrētā priekšmetā;
(c) spēja analizēt un risināt problēmas;
(d) spēja efektīvi sazināties- mutiski un rakstiski- ar dažādām grupām par sarežģītām tēmām;
(e) spēja savienot pētījumu rezultātus ar kārtējām iemaņām noteiktā sfērā;
(f) spēja pielietot pētījumu rezultātus un apgūt iemaņas jaunās sfērās;
(g) spēja veikt pētījumus;
(h) spēja saskatīt pretrunīgas teorijas vai piemērus.

 

36. paragrāfs

Paragrāfs pasvītro nepieciešamību koncentrēt ārzemju kvalifikācijas novērtēšanu uz šo kvalifikāciju. Iepriekšējo izglītības līmeņu ņemšanai vērā būtu jābūt drīzāk izņēmumam nekā likumam. Piemēram, ja kāds pieprasa doktora grāda atzīšanu, pretendenta viduskolas diplomam nebūtu jātiek vērtētam. Iepriekšējo līmeņu kvalifikācijas būtu jāapskata tikai izņēmuma gadījumos un novērtēšanai pēc iespējas jāaprobežojas tikai ar iepriekšējo līmeni pirms kvalifikācijas, kuras atzīšana tiek pieprasīta. Iespējams, piemērotākais piemērs ir, ka trūkumi pretendenta vidusskolas diplomā var ietekmēt viņa vai viņas pirmā akadēmiskā līmeņa kvalifikācijas vai daļējas kvalifikācijas pirmā akadēmiskā grāda līmenī tādā mērā, ka pilna atzīšana pirmā akadēmiskā grāda līmenī nevar tikt piešķirta. Tomēr jāuzsver, ka tā būtu izņēmuma situācija.

 

37. paragrāfs

Ārzemju kvalifikācijas novērtēšanā lielāks uzsvars jāliek uz uz izglītības procesa iznākumu (t.i., zināšanām un iemaņām, ko apliecina kvalifikācija, un spēju veikt tālāku darbību) nevis uz pašu procesu (t.i., izglītības programmu, kurā kvalifikācija iegūta). Paragrāfs attiecas arī uz pasākumu apmēru, ko kompetentām atzīšanas iestādēmu un citām novērtēšanas aģentūrām būtu mērķtiecīgi veikt individuālos novērtēšanas gadījumos. Šiem pasākumiem nevajadzētu sniegties līdz augstākās izglītības programmu analīzei tādās detaļās, ka tie varētu apturēt izglītības iznākuma salīdzināmības un/vai spēju tālākai darbībai analīzi vai pētīšanu.

 

IV. Novērtēšanas rezultāts

39. paragrāfs

Norādījumi, kas minēti šajā paragrāfā, attiecas uz papildus izglītību, ko pretendenti var apgūt, lai uzlabotu savas iespējas iegūt pieprasīto atzīšanu vēlākā laikā. Kompetentajām atzīšanas iestādēm jāpalīdz pretendentiem iegūt pēc iespējas precīzus norādījumus par veicamajiem pasākumiem vai pēc vajadzības jāapgādā pretendenti ar nepieciešamo rakstisko informāciju vai jānosauc kontaktpersonas augstākās izglītības iestādēs vai citās atbilstošās iestādēs.

 

3. pielikums

[Pielikums Rekomendāciju uzmetumam]

Definīcijas

Termini, kas lietoti Konvencijā Par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, atzīšanu Eiropas reģionā, šajās Rekomendācijās lietoti tajā pašā nozīmē un ar šo terminu definīcijām iespējams iepazīties Konvencijas I. sadaļā.

Termins "mācību iznākums" ir skaidrots šo Rekomendāciju Paskaidrojošajā memorandā, skaidrojumā 35. paragrāfam.

SĪKĀKI PASKAIDROJUMI Shēmai

1. stadija

Kompetentā atzīšanas iestāde saņem pieprasījumu vai jautājumu. Iepazīšanās ar pieprasījumu; pretendenta iepazīstināšana ar procedūrām un kritērijiem.

Pāriešana uz 2. stadiju.

2. stadija

Tiek pārbaudīts, vai iesniegta visa nepieciešamā informācija.

Ja nē: nepieciešamās informācijas iegūšana no pretendenta, augstākās izglītības iestādes (-ēm), citiem ENIC.

Ja jā: pāriešana uz 3. stadiju.

3. stadija

[Vai kompetentā atzīšanas iestāde ir atbildīga par autentiskuma pārbaudi? Ja jā:]

Tiek pārbaudīts, vai pretendenta kvalifikācija ir autentiska un vai iesniegtie dokumenti tiešām likumīgi izsniegti pretendentam.

Ja nē: (t.i., kvalifikācija ir viltota): darbība tiek pārtraukta (izņemot, iespējams, griešanos tiesā); atzīšana tiek atteikta.

Ja jā: [vai ja kompetentā atzīšanas iestāde nav atbildīga par autentiskuma pārbaudi]: pāriešana uz 4. stadiju.

4. stadija

Tiek pārbaudīts, vai valsts, kas ir puse Konvencijā Par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, atzīšanu Eiropas reģionā, ir atzinusi iestādi/programmu, kas izsniegusi šo kvalifikāciju, par piederošu savai augstākās izglītības sistēmai.

Ja nē: iesniegums parasti netiek izskatīts, ja nav iespējas citādi pārliecināties, ka iestāde ir "nopietna" vai ka pretendentam ir īpašas personīgās īpašības vai kvalifikācijas.

Ja jā: pāriešana uz 5. stadiju.

5. stadija

Ārzemju kvalifikācijas novērtēšana, ņemot vērā:

(i) iemeslu, kura dēļ atzīšana tiek prasīta;

(ii) juridiskos noteikumus:
(a) nacionālo likumdošanu
(b) starptautiskas konvencijas, direktīvas, rekomendācijas, labo praksi, utt.

(iii) iepriekšējo pieredzi līdzīgos gadījumos;

(iv) kvalifikācijas saturu tādā mēra, cik tas papildina (i)-(iii) punktu.

Novērtēšanā jāmeklē atbildes uz jautājumiem:

(a) vai atšķirības (paredzamajā vai iegūtajā) mācību iznākumā ir tik būtiskas, ka ārzemju kvalifikācija nevar tikt pilnībā atzīta? Ja tā, vai ir iespējams piešķirt daļēju atzīšanu?

(b) vai atšķirības starp tālāko darbību, kam sagatavo ārzemju un tās valsts, kurā atzīšana tiek prasīta, kvalifikācijas, ir tik būtiskas, ka ārzemju kvalifikācija nevar tikt pilnībā atzīta? Ja tā, vai ir iespējama daļēju atzīšana?

(c) vai atšķirības programmas, kurā piešķirta kvalifikācija, galvenajos elementos salīdzinot ar līdzīgām programmām valstī, kurā atzīšana tiek prasīta, ir tik būtiskas, ka ārzemju kvalifikācija mērķim, kura dēļ atzīšana prasīta, nevar tikt pilnībā atzīta? Ja tā, vai ir iespējams piešķirt daļēju atzīšanu?

(d) vai programmas vai iestādes, kurā kvalifikācija iegūta, kvalitāte ir tik atšķirīga no līdzīgām programmām vai iestādēm valstī, kurā atzīšana tiek prasīta, ka pilnīga atzīšana nav iespējama? Ja tā, vai ir iespējams piešķirt daļēju atzīšanu?

6. stadija

Tiek izsniegta izziņa par novērtēšanu (novērtēšanas rezultāts). Atkarībā no nacionālajiem likumiem un prakses tas var būt:
(i) ieteikums citai iestādei, kas pieņems lēmumu par atzīšanu;
(ii) lēmums par atzīšanu;
(iii) izziņa pretendentam vai iesniegšanai pēc vajadzība (piemēram, esošajiem vai iespējamajiem darbadevējiem, augstākās izglītības iestādēm, utt.).

Pozitīva lēmuma gadījumā ((i) vai (ii)): atzīšana piešķirta, pretendents apmierināts.

Negatīva lēmuma gadījumā: atzīšana pilnīgi vai daļēji atteikta. Lēmuma iemeslam (-iem) jātiek skaidri paziņotiem un pretendents jāinformē par iespējām apstrīdēt lēmumu. Pretendents var:

(a) akceptēt lēmumu (neveicot tālākus pasākumus);

(b) apstrīdēt lēmumu.

VISPĀRĒJAS VADLĪNIJAS LABAI PRAKSEI ĀRZEMJU KVALIFIKĀCIJU NOVĒRTĒŠANĀ

Pēc Kanādas Starptautisko diplomu informācijas centra (Canadian Information Centre for International Credentials) materiāliem

PREAMBULA

"Vispārējas vadlīnijas labai praksei ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā" ir Kanādas Starptautisko diplomu informācijas centra, Starptautisko kvalifikāciju novērtēšanas dienesta (Britu Kolumbija), Starptautisko kvalifikāciju novērtēšanas dienesta (Alberta) un Ekvivalences dienesta (Kvebeka) pārstāvju kopīga darba rezultāts. Bez tam kā novērotāji diskusijās piedalījās pārstāvji no Ontario Pilsonības, Kultūras un Atpūtas ministrijas. Šo organizāciju pārstāvji izveidoja Provinču Novērtējuma Komiteju (PAC) ar mērķi dalīties informācijā par novērtēšanas metodiku, kas tiek izmantota katrā provincē, kā arī radīt labas prakses kodeksu un noteikt kopīgos novērtēšanas principus.

Kanādā izglītība ir provinču un teritoriju jurisdikcijā un izglītības sistēmas dažādās jurisdikcijās ir atšķirīgas. Sakarā ar izglītības sistēmām piemītošo dažādību Kanādā Provinču Novērtējuma komiteja atzīst:
  • nepieciešamību izveidot godīgas, ticamas un standartizētas metodes ārzemju diplomu novērtēšanā
  • nepieciešamību radīt saskaņotību starp dažādām jurisdikcijām ārzemju diplomu novērtēšanā
  • izglītības novērtējumu pārnesamības nozīmi no vienas jurisdikcijas citā
  • konceptuālā ietvara ārzemju diplomu novērtēšanā izstrādāšanas nozīmi, lai sekmētu saskaņotību
  • kopīga darba priekšrocības, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar ārzemju diplomu novērtēšanu

 

Šie pamatprincipi deva stimulu un pamatojumu komitejas izveidošanai un vispārējo novērtēšanas principu izstrādei. Sakarā ar augošo globālo ekonomiku komitejas locekļi atzīst arī nepieciešamību Kanādā izstrādātos principus saistīt ar labas prakses modeļiem, kas patlaban tiek radīti citās pasaules daļās. Autori pateicīgi atzīst Rekomendāciju ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas procedūrām un kritērijiem uzmetuma izmantošanu, ko veidojusi Eiropas Padome un UNESCO. Šis rekomendāciju uzmetums tika sīki apskatīts un pēc iespējas izmantots šajā dokumentā.

Jāpiebilst, ka šis dokuments atspoguļo darbu, kas tiek turpināts, un tas tiks periodiski pārskatīts.

A. PAMATPRINCIPI
  1. Novērtēšanai jātiek veiktai bez jebkādas rasu, reliģiskas, politiskas vai dzimuma diskriminācijas.
  2. Ārzemju kvalifikāciju īpašniekiem jābūt tiesībām pēc pieprasījuma iegūt savu ārzemju kvalifikāciju novērtējumu.
  3. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā izmantotajām procedūrām un kritērijiem jābūt skaidriem, saprātīgiem un uzticamiem. Ieteiktā metodoloģija ir veidota, lai padarītu novērtēšanas procedūras konsekventas un skaidras, un lai nodrošinātu visiem pretendentiem iespēju iegūt godīgu viņu pieteikuma izskatīšanu.
  4. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas procedūrām jātiek periodiski pārskatītām, lai paaugstinātu skaidrību un pēc iespējas izslēgtu prasības, kas rada liekus sarežģījumus procedūrā.
  5. Vispārējā attieksmē pret ārzemju kvalifikācijām un to, kā tās pielīdzināmas konkrētā sistēmā, jāņem vērā pasaules izglītības tradīciju dažādība.
  6. Pamatmetodoloģijai jābūt vienādai, neskatoties uz to, vai slēdziens attiecas uz:
    1) vispārīgu iesaistīšanos darba tirgū
    2) iestāšanās tiesībām vidējās vai pēcvidējās izglītības iestādēs
    3) darbu regulētā profesijā
  7. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas kritēriji ir izstrādāti, lai palielinātu secīgumu un ar mērķi apskatīt līdzīgus gadījumus pēc iespējas līdzīgā veidā visā Kanādā. Tomēr tiek atzīts, ka elastība lēmumu pieņemšanā ir būtiska un ka lēmumi var atšķirties atkarībā no provinces/teritorijas izglītības sistēmas.

 

B. VADLĪNIJAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRĀM UN KRITĒRIJIEM

VISPĀRĒJĀ PROCEDŪRA

 
  1. Ārzemju kvalifikāciju novērtēšanā:
    1) jānosaka kvalifikācijas stāvoklis izglītības sistēmā, kurai tā pieder, ņemot vērā tās relatīvo vietu un funkciju, salīdzinot ar citām tās pašas sistēmas kvalifikācijām;
    2) jānosaka atbilstošs kvalifikācijas līmenis un tips tās valsts izglītības sistēmā, kurā tiek pieprasīta atzīšana, kas ir vislīdzīgākais ārzemju kvalifikācijai, ņemot vērā mērķi, kura dēļ atzīšana tiek prasīta;
    3) jānosaka, vai līdzība starp ārzemju un tai atbilstošo kvalifikāciju ir pietiekama atzīšanai.
  2. Novērtēšanā jāņem vērā iepriekšējā pieredze līdzīgos gadījumos, lai nodrošinātu atzīšanas prakses konsekvenci. Iepriekšējai pieredzei jātiek reģistrētai un izmantotai kā norādījumiem, lai pieņemtu konsekventus lēmumus. Būtiskas prakses izmaiņas jāpamato un jāreģistrē.
  3. Novērtēšanas lēmumi pamatojas uz informāciju, kas novērtēšanas dienestam pieejama novērtēšanas laikā. Papildus informācija var būt par iemeslu novērtēšanas lēmuma izmaiņām.

 

PIETEIKUMU IZSKATĪŠANAS LAIKS UN AIZKAVĒŠANĀS
  1. Laikam, kas normāli nepieciešams novērtēšanai, jātiek precizētam. Laiks tiek skaitīts no brīža, kad pretendenti un/vai mācību iestādes iesnieguši visu nepieciešamo informāciju. Būtiskas aizkavēšanās gadījumā novērtēšanas dienestam jāinformē pretendenti par tās iemesliem un, ja iespējams, par laiku, kas nepieciešams atkārtotai kvalifikācijas novērtēšanai.

 

PRASĪBAS INFORMĀCIJAI
  1. Novērtēšanas procesā jātiek sniegtai standartizētai informācijai par ārzemju kvalifikāciju novērtēšanas procedūrām un kritērijiem. Šai informācijai, jātiek automātiski izsniegtai visiem pretendentiem, kā arī personām, kas vēlas iepriekš uzzināt par ārzemju kvalifikāciju novērtēšanu. Sniegtajā informācijā jāietilpst informācijai par:
    1) nepieciešamajiem dokumentiem un prasībām, kas saistītas ar to autentifikāciju un tulkošanu
    2) profesionālo asociāciju un izglītības iestāžu lomu atzīšanas procesā
    3) novērtējuma paziņojuma statusu
    4) aptuveno laiku, kas nepieciešams pieteikuma izskatīšanai
    5) maksu
    6) lēmuma apstrīdēšanas iespējām
  2. Atbildība par informācijas sniegšanu tiek dalīta starp novērtēšanas dienestu, pretendentu un izglītības iestādēm, kurās aplūkojamās kvalifikācijas piešķirtas.
    1) Novērtēšanas dienests ir atbildīgs par pilnīgas informācijas sniegšanu pretendentam par tā prasībām kvalifikācijas novērtēšanai.
    2) Novērtēšanas dienests ir atbildīgs par informācijas nodrošināšanu par izglītības sistēmām.
    3) Pretendents ir atbildīgs par novērtēšanai nepieciešamo dokumentu un informācijas sniegšanu.
    4) Izglītības iestādes ir atbildīgas par informācijas sniegšanu par tajās piešķirtajām kvalifikācijām un citas nepieciešamas informācijas sniegšanu, piemēram, par kursu saturu, programmas stuktūru, utt.

 

MAKSA
  1. Maksai par ārzemju kvalifikāciju novērtēšanu jābūt pēc iespējas mazai.
  2. Ja iespējams, jāapdomā īpaši noteikumi personām ar ierobežotiem ienākumiem un citām neizdevīgā stāvoklī esošām personu grupām, lai nodrošinātu, ka nevienam pretendentam nav jāatsakās no savu ārzenju kvalifikāciju novērtēšanas nepieciešamās maksas dēļ.

 

TULKOJUMI
  1. Prasībām pēc tulkojumiem jāaprobežojas ar galvenajiem dokumentiem.
  2. Oriģināldokumentiem, ieskaitot ārzemju kvalifikāciju nosaukumus, jābūt oriģinālvalodā.

 

PRASĪBAS DOKUMENTIEM
  1. Novērtēšanai normāli tiek pieprasīti oriģinālie/oficiālie dokumenti vai to apstiprinātas kopijas. Ja ir pieņemtas fotokopijas, tas skaidri jāuzraksta novērtēšanas paziņojumā.
  2. Novērtēšanai tiek pieprasīti dokumenti, kuros skaidri norādīta veiksmīga akadēmiskā gada pabeigšana. Izglītības dokumentiem, kuros norādīts nepabeigts vai nesekmīgi pabeigts akadēmiskais gads, nav jātiek izskatītiem.
  3. Dažos izņēmuma gadījumos, piemēram, bēgļu vai citu personu gadījumā, kas nevar dokumentāli pierādīt savas kvalifikācijas, pilnas dokumentācijas vietā var tikt pieņemts ar zvērestu apliecināts notariāls paziņojums.
  4. Visiem iesniegtajiem dokumentiem jātiek pārbaudītiem, lai konstatētu iespējamo viltojumu vai sagrozījumu. Novērtēšanas ekspertiem jāpārbauda oriģinālie dokumenti un apstiprināti pierādījumi par akadēmiskiem sasniegumiem, lai noteiktu to autentiskumu.
  5. Viltotu vai pārveidotu dokumentu gadījumā novērtēšana jāatsaka. Iespējams veikt pārbaudi kvalifikāciju izsniegušajā iestādē vai valsts iestādē valstī, kur kvalifikācija piešķirta, ja ir aizdomas, ka dokumenti ir sagrozīti vai viltoti. Ja dokumenti ir jebkādā veidā viltoti, tālākajai novērtēšanai jātiek pārtrauktai.

 

IESTĀŽU UN PROGRAMMU STATUSS
  1. Sakarā ar izglītības iestāžu lielo dažādību, kvalifikācijas statuss nevar tikt noteikts, neņemot vērā tās programmas un iestādes statusu, kurā kvalifikācija iegūta.
  2. Tiek vērtēta tikai izglītība, kas iegūta atzītās iestādēs. Atzīta iestāde ir iestāde, ko oficiāli atzinušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes un/vai kas tiek plaši atzīta citās iestādēs un aģentūrās šajā valstī vai ārpus tās.
  3. Kvalifikācija var tikt atzīta tikai tad, ja arī attiecīgo programmu atzīst kompetentā iestāde. Izglītības iestādes atzīšana negarantē visu to kvalifikāciju atzīšanu, ko piešķīrusi šī iestāde.

 

NOVĒRTĒŠANAS MĒRĶIS/ IZNĀKUMS
  1. VIsām kvalifikācijām, kas piešķirtas noteiktā laikā noteiktā iestādē, jāsaņem konsekvents novērtēšanas rezultāts. Tā kā laiks ir viens un novērtēšanas kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu kvalifikācijas līmeni katrai kvalifikācijai, ir vienādi, novērtēšanas rezultātiem jābūt atbilstošiem.
  2. Kvalifikāciju novērtēšanā jāņem vērā mērķis, kura dēļ atzīšana tiek prasīta, un atzīšanas paziņojumā jātiek skaidri pateiktam, kādam mērķim atzīšana ir derīga.
  3. Atkarībā no prakses, ārzemju kvalifikācijas novērtēšanas rezultāts var būt izziņa pretendentam, kas var sniegt:
    1) ieteikumu sakarā ar iesaistīšanos darba tirgū
    2) ieteikumu mācību iestādei par uzņemšanu tās programmās
    3) ieteikums regulējošajai iestādei par iesaistīšanos amatā vai profesijā

 STUDIJU LĪMENIS

  1. Dotās kvalifikācijas novērtēšanai pilnībā jābalstās uz normālām iestāšanās un pabeigšanas prasībām attiecīgajā kvalifikācijā. Novērtēšanas rezultātiem nevajadzētu atšķirties sakarā ar personas, kuras kvalifikācija tiek vērtēta, iepriekšējām studijām.
  2. Dotās kvalifikācijas novērtēšanai jābalstās uz iestāšanās un pabeigšanas prasībām laikā, kad kvalifikācija iegūta.
  3. Katrs kādas personas iesniegtais diploms jānovērtē atsevišķi.
  4. Viena līmeņa dažādu programmu kvalifikācijas nevar tikt apvienotas, lai pielīdzinātu kvalifikāciju augstākam studiju līmenim.
  5. Novērtēšanai jābalstās uz diplomiem, kas iesniegti novērtēšanai, un tajā nevar atsaukties uz citiem diplomiem, ja tie nav iesniegti novērtēšanai.

 NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

  1. Lai noteiktu izglītības programmas līmeni un tipu, izmantojami dažādi kritēriji, ieskaitot:
    1) iestāšanās prasības (t.i., kādi ir normālie uzņemšanas noteikumi attiecīgajai programmai? Kāds ir šo studiju līmenis valstī, kurā kvalifikācija piešķirta?)
    2) kopējais pilnlaika studiju studiju ilgums (t.i., kāds ir normālais kopējais pilnlaika studiju studiju ilgums?)
    3) programmas struktūra (t.i., kā programma ir veidota? Kāda tipa programma tā ir, piemēram, aroda, akadēmiska, utt.?)
    4) programmas saturs (t.i., kādās disciplīnās? Kādi priekšmeti? Cik stundu?)
    5) grāda mērķis (t.i., kādā nolūkā šis grāds ir iegūts? Vai tas dod profesionālo kvalifikāciju vai ir priekšnoteikums tālākām studijām?)
    6) saiknes ar tradicionālām kvalifikācijām (t.i., kādas tiesības iesaistīties citās programmās šī programma dod valstī, kurā tā apgūta?)

 STUDIJU PROGRAMMAS ILGUMS

  1. Katrs akadēmiskais studiju gads, ko atzīst oficiālās iestādes valstī, kur tas apgūts, parasti var garantēt ne vairāk kā vienu gadu kvalifikācijā, kurai tiek pielīdzināts. Tomēr šis tiešais gadu salīdzinājums var tikt pārkāpts citu faktoru, piemēram, izglītības rezultātu, vai izglītības programmas struktūras un satura, ietekmē.

 LĒMUMA APSTRĪDĒŠANA

  1. Pēc pieprasījuma novērtēšanas iestādēm jāinformē pretendents par pieņemtā lēmuma pamatojumu, iespējām to apstrīdēt un termiņu, kas jāievēro.

 PROVINCIAL ASSESSMENT COMMITTEE (PAC) LOCEKĻU SARAKSTS

 

Kathleen Morrow, Coordinator

International Qualifications Assessment Service

Main Floor, Alberta Labour Building

10808- 99th Avenue

Edmonton, Alberta

CANADA T5K 0G5

telefons: (403)427-2655

fakss: (403) 422 9734

E-mail: iqas@lab.gov.ab.ca

 

Lurline Roy, Executive Director

International Credential Evaluation Service

4355 Mathissi Place

Burnaby, British Columbia

CANADA V5G 4S8

Telefons: (604) 431 3402

Fakss: (604) 431 3382

E-mail: ices@ola.bd.ca

 

Elaine Zinman-Madoff

Chef du Service des equivalences

Direction des equivalences et de l'administration des ententes de securite sociale

Ministere des relations avec les citoyens et de l'immigration

360, rue McGill, RC03

Montreal, Quebec

CANADA H2Y 2E9

telefons: (514) 873 7754

fakss: (514) 873 8701

E-mail: equivalences@immg.gouv.qc.ca

 

Nicole D'Avignon, National Coordinator

Canadian Information Centre for International Credentials

170, rue Hotel de Ville

Local 4-130

Hull, Quebec

CANADA J8X 4C2

telefons: (819) 772 3586

fakss: (819) 772 3955

E-mail: cicic@cmec.ca

 

Novērotājs:

Shamira Madhany, Manager

CItizenship Development Branch

Access to Professions and Trades Unit

Ministry of Citizenship, Culture and Recreation

77 Bloor Street West, 7th floor

Toronto, Ontario

CANADA M7A 2R9

Telefons: (416) 326 6216

Fakss: (416) 326 6265

E-mail: madhans@gov.on.ca